Latvijā šobrīd darbojas trīs speciālās ekonomiskās zonas (SEZ): Liepājas SEZ, Rēzeknes SEZ un Latgales SEZ, kā arī divas brīvostas: Rīgas brīvosta un Ventspils brīvosta.
Šīs teritorijas ir izveidotas, lai veicinātu tirdzniecību, attīstītu rūpniecību, satiksmi, kā arī preču eksportu un importu, piesaistot ieguldījumus infrastruktūras attīstībai un radot jaunas darba vietas. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, tiesības piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus ir spēkā līdz 2035. gada 31. decembrim. Rēzeknes SEZ likumā ir noteikts, ka zona pastāv līdz 2035. gada 31. decembrim.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē 16.decembrī tika skatīts Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (Rēzeknes SEZ) priekšlikums veikt grozījumus likumā, lai pagarinātu Rēzeknes SEZ darbības termiņu. Priekšlikums ir guvis atbalstu no Latgales apakškomisijas deputātiem. Šis solis ir vitāli svarīgs, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstības stabilitāti, aizsargātu jau veiktās investīcijas un garantētu vienlīdzīgu un prognozējamu regulējumu visam Latgales reģionam.
Investīciju aizsardzība un nepieciešamība pēc ilgtermiņa stabilitātes
Kopš Rēzeknes SEZ izveides tās komercsabiedrības ir investējušas ievērojamus līdzekļus, sasniedzot 310,7 miljonus EUR kopējo ieguldījumu apjomu. Pagājušajā – 2024. gadā – RSEZ uzņēmumi nodrošināja 1267 darba vietas. Rēzeknes SEZ teritorija, kas atrodas Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada teritorijā, ir būtisks dzinējspēks reģiona attīstībai.
Esošā termiņa dēļ uzņēmumiem praktiski nav iespējams pilnībā izmantot visus jau veiktajiem ieguldījumiem piešķirtos nodokļu atvieglojumus. Saskaņā ar 2024. gada datiem, neizmantotā tiešo nodokļu atvieglojumu summa pārsniedz 68 miljonus EUR. Rēzeknes SEZ pārvaldes aprēķini liecina, ka, saglabājot pēdējo divu gadu vidējo atlaides apmēru, šīs summas pilnīgai izmantošanai būtu nepieciešami vairāki desmiti gadu. Saskaņā ar likumu, atļauja piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus zaudē spēku, ja izbeidzas speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņš.
Atlikušais termiņš, kas ir mazāks par 10 gadiem, rada investoriem bažas un nedod stabilitātes sajūtu. Tā kā investīciju projekti parasti tiek slēgti uz maksimāli pieciem gadiem, jaunizveidoti uzņēmumi varēs izmantot nodokļu atvieglojumus tikai aptuveni četrus gadus, kas ir nepietiekami, lai pilnībā realizētu investīciju atmaksāšanos un samazina Rēzeknes SEZ pievilcību ilgtermiņa ieguldījumiem.
Latvijas SEZ ierobežotais termiņš samazina konkurētspēju salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Piemēram, Lietuvas SEZ darbības termiņš ir 49 gadi (darbojas līdz 2045. gadam), savukārt Polijā investīciju zonām nav noteikts darbības termiņš. Investoriem ir iespēja izvēlēties kaimiņvalstis, kur nodokļu režīms ir ilgtermiņā prognozējams.
Ņemot vērā, ka šobrīd konceptuāli ir atbalstīts priekšlikums par Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšanu, ir kritiski svarīgi, ka līdzvērtīgs risinājums tiek nodrošināts arī Rēzeknes SEZ un citiem Latvijas SEZ.
- Vienots un konsekvents SEZ regulējums būtu būtisks signāls investoriem par stabilitāti un ilgtermiņa perspektīvām, veicinot sabalansētu ekonomisko attīstību.
- Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada pašvaldības ir paudušas vienotu atbalstu RSEZ termiņa pagarināšanai, uzsverot tā kritisko nozīmi investīciju piesaistei.
Rēzeknes SEZ aicina grozīt Rēzeknes SEZ likuma 54. panta pirmo daļu, un veikt līdzvērtīgus grozījumus likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, lai nodrošinātu uzņēmumu tiesības ilgtermiņā izmantot nodokļu atvieglojumus.
Informāciju sagatavoja:
Daiga Utāne,
Rēzeknes SEZ pārvaldes komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: (+371) 2863 3550; e-pasta adrese pr@rsez.lv; mājas lapa: www.rsez.lv