Rēzeknes SEZ diskusijā “Ekonomika bez robežām” LAMPA festivālā eksperti un uzņēmēji vienojas – pierobežas reģioniem vajadzīgs komplekss un mērķēts atbalsts.
20. jūnijā, Sarunu festivāla LAMPA ietvaros, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, ar British Council atbalstu, organizēja diskusiju “Ekonomika bez robežām: kā attīstīt pierobežas reģionus?”, kas norisinājās uz Reģionu skatuves. Sarunu vadīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis un Politikas daļas direktors Jānis Lielpēteris, un tajā piedalījās uzņēmējs un LTRK Latgales reģionālās padomes priekšsēdētājs Ivo Dembovskis, uzņēmējs un Rēzeknes novada pašvaldības deputāts Artūrs Šķesters, ES reģionālās politikas eksperte Sandra Spūle, Norvēģijas Pašvaldību asociācijas Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Elita Cakule, kā arī AS “Latvijas Finieris” padomes loceklis un VEREMS RSEZ SIA padomes priekšsēdētājs Jānis Staris.
Diskusija atklāja virkni strukturālu izaicinājumu, ar kuriem Latgales reģions šobrīd saskaras. Klātesošie vienojās, ka sabiedrībā un mediju telpā Latgale nereti tiek attēlota kā atpalikusi teritorija – ģeogrāfiski attāla no galvaspilsētas, tuva agresorvalstij, ar zemām algām un ierobežotu darba piedāvājumu. Taču reģiona potenciāls ir būtisks – un tas jāspēj izmantot, mērķtiecīgi novēršot šķēršļus.
Tika uzsvērts, ka viens no nozīmīgākajiem attīstības bremzētājiem ir politiskās gribas un nacionālā atbalsta trūkums. Klātesošo aptauja apliecināja, ka valsts līmeņa politika bieži vien neņem vērā reģionu vajadzības un neparedz pietiekamu atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai pierobežā. Vienlaikus tika pausta pārliecība, ka Latgales attīstībai nepieciešams komplekss un mērķēts atbalsts – ne tikai infrastruktūras, bet arī cilvēkkapitāla un inovāciju jomā.
Īpaša uzmanība tika pievērsta cilvēkresursu krīzei reģionā. Tika minēts Pasaules Bankas nesen veikts pētījums, kurā noskaidrots, ka liela daļa no aptaujātajiem Latgales jauniešiem plāno emigrēt. Diskusijas dalībnieki uzsvēra nepieciešamību radīt vidi, kurā jaunieši vēlas palikt un attīstīties – tas ietver kvalitatīvu izglītību, stabilas darbavietas un dzīves kvalitātes nodrošinājumu.
Kā pozitīvu piemēru dalībnieki minēja Norvēģijas pieredzi, kur pierobežas reģioni saņem būtisku valsts atbalstu: tiek segtas studentu mācību maksas, uzņēmumiem nodrošināti nodokļu atvieglojumi un diferencētas elektroenerģijas cenas, kā arī ģimenēm pieejami bezmaksas bērnudārzi. Šāda pieeja demonstrē, kā valsts politika var stimulēt attīstību tieši reģionos, kas atrodas tālāk no ekonomiskajiem centriem.
Sarunā tika analizēts arī speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pienesums Latgales izaugsmei. Diskusijas dalībnieki atzina, ka SEZ statuss ir svarīgs instruments, tomēr šobrīd pieejamais atbalsts nav pietiekami motivējošs, lai piesaistītu jaunus investorus vai uzņēmumus. Lai SEZ patiesi kļūtu par izrāviena mehānismu, nepieciešama tālāka instrumentu pilnveide un saskaņošana ar reģiona specifiskajām vajadzībām.
Vairāki runātāji uzsvēra nepieciešamību pēc starpnozaru sadarbības – uzņēmējdarbības, izglītības, infrastruktūras un sociālās politikas sasaistes. Tika izcelts arī jautājums par zemes un mežu aktīvāku izmantošanu Latgalē, kā arī robeždrošības stiprināšanu, lai mazinātu ārējos riskus un uzlabotu reģiona investīciju pievilcību.
Noslēgumā moderators Jānis Lielpēteris uzsvēra, ka priekšlikumiem reģiona attīstībai jābūt konkrētiem un sasniedzamiem, taču svarīga ir arī radošā pieeja un drosme eksperimentēt. Diskusijas dalībnieki vienojās, ka Latgales potenciāls ir liels – jautājums tikai, vai to spējam izmantot ar atbildīgu rīcību un ilgtermiņa skatījumu.
Informāciju sagatavoja:
Daiga Utāne,
Rēzeknes SEZ pārvaldes komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: (+371) 2863 3550; e-pasta adrese pr@rsez.lv; mājas lapa: www.rsez.lv
