Biznesa diskusijas – starptautiska, nacionāla un reģionāla mēroga skatījums uz Rēzeknes SEZ attīstību

  Ziņas/Biznesa diskusijas – starptautiska, nacionāla un reģionāla mēroga skatījums uz Rēzeknes SEZ attīstību

Biznesa diskusijas – starptautiska, nacionāla un reģionāla mēroga skatījums uz Rēzeknes SEZ attīstību

2017. gada 16. Decembris

Pasākuma “Rēzeknes SEZ - ar skatu nākotnē” ietvaros šā gada 8. septembrī Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde organizēja biznesa diskusijas, kurās, piedaloties uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem, kā arī vietējiem un ārvalstu sadarbības partneriem, tika pārrunātas zonas nākotnes attīstības perspektīvas.

Pasākuma uzmanības centrā bija Rēzeknes SEZ un tās nākotnes attīstības perspektīvas, kas tika aplūkotas reģionālā, nacionāla un starptautiskā mērogā. Pasākumā tika sniegts ieskats Rēzeknes SEZ piedāvātajās iespējās uzņēmējiem, aplūkojot pieejamos nodokļu atvieglojumus, Rēzeknes SEZ pārvaldes atbalstu investīciju projektu ieviešanā, kā arī Rēzeknes SEZ komercsabiedrību darbības rādītājus pēdējos gados.

Rēzeknes pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs pasākumā stāstīja par Rēzeknes pilsētas pašvaldības projektiem uzņēmējdarbības veicināšanai, kurus paredzēts realizēt līdz 2020. gadam. Kā tika uzsvērts prezentācijā, Rēzeknes pilsētas domes projekti tiek realizēti ar mērķi nodrošināt potenciālajiem investoriem sakārtotu uzņēmējdarbības infrastruktūru Rēzeknes pilsētā, t.i., telpas, pievadceļus, inženiertehniskās komunikācijas. Īpaša uzmanība tika veltīta projektiem, kas paredz ražošanas kompleksa būvniecību Viļakas ielā 1, Rēzeknē un ēkas Atbrīvošanas alejā 155a-K1, Rēzeknē rekonstrukciju, izveidojot biroju un ražošanas telpas, kā arī projektiem, kuru ietvaros paredzēta ceļu seguma un inženiertehnisko komunikāciju izbūve un renovācija Maskavas, Varoņu, Noliktavu, Viļakas un Komunāla ielās Rēzeknes pilsētā.

Savukārt Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Anna Jaudzema pasākuma ietvaros sniedza ieskatu Rēzeknes novada pašvaldības realizētajās iniciatīvās uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Rēzeknes novadā. Pasākuma ietvaros tika stāstīts par Rēzeknes novadā pieejamajiem uzņēmējdarbības resursiem, pašvaldības iniciatīvām birokrātiskā sloga samazināšanai, kā arī par Nodibinājuma “LEARN” piedāvātajām iespējām biznesa uzsācējiem. Tāpat īpaša uzmanība tika veltīta Rēzeknes novada projektiem infrastruktūras attīstībai, kas tiks īstenoti līdz 2021. gadam, tostarp projektam industriālā tīklojuma izveidei, kura ietvaros Rēzeknes SEZ teritorijā tiks renovēti 5 ceļu posmi.

Biznesa diskusiju ietvaros, piedaloties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktoram Raivim Bremšmitam un Finanšu institūcijas “ALTUM” Latgales reģiona vadītājai Vitai Pučkai, tika diskutēts par uzņēmējiem pieejamajiem valsts atbalsta instrumentiem. Tostarp tika sniegts ieskats VARAM plānos ieviest papildus darba spēka nodokļu atvieglojumus Latgales speciālo ekonomisko zonu (Rēzeknes SEZ un Latgales SEZ) komercsabiedrībām. Tāpat tika diskutēts par VARAM iniciatīvām, kas nākotnē ļautu pašvaldībām sniegt papildus atbalstu uzņēmējiem, izsniedzot valsts kases aizdevumus un nodrošinot atvieglotu pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas procedūru uzņēmumiem, kas veikuši ieguldījumus šajā īpašumā. Savukārt, Finanšu institūcijas “ALTUM” pārstāve diskusijās stāstīja par jau šobrīd pieejamajiem finanšu risinājumiem - aizdevumiem, riska kapitālu, eksporta un kredīta garantijām u.c. -, kas nodrošina nozīmīgu atbalstu gan biznesa uzsācējiem, gan esošiem uzņēmējiem.

Diskusijas noslēgumā ar starptautisku skatījumu uz Rēzeknes SEZ un citu pasaules brīvo un speciālo ekonomisko zonu nākotnes attīstības perspektīvām, uzstājās Pasaules brīvo zonu organizācijas reģionālā pārstāve Eiropā un NVS valstīs Nika Manukova. Prezentācijā tika stāstīts par Pasaules brīvo zonu organizāciju un tās darbību, par organizācijas piedāvātajiem instrumentiem brīvo zonu attīstībai un darbības uzlabošanai, kā arī uzņēmumu darbības paplašināšanai. Tāpat tika diskutēts arī par globālajām tendencēm pasaules brīvo ekonomisko zonu darbā, kas rada nepieciešamību brīvajām un speciālajām ekonomiskajām zonām ciešāk sadarboties un pielāgoties globālās ekonomikas vajadzībām, tostarp apgūt mūsdienu digitālos risinājumus zonas darbā.